Kā ietaupīt naudu un neliegt izklaidi?

patēriņa kredītsProtams, ka gribas visu – gribas gan izklaidēties, gan veikt saimniecībai vajadzīgus pirkumus, gan samaksāt rēķinus, gan palutināt sevi ar kādiem pirkumiem, gan vietējā kafejnīcā nopirkt tik garšīgo kafiju. Bet kā lai izdara visu, ja resursi ir tikai tādi, kā ir un nevis aug, bet rūk?

Vai tiešām jāņem patēriņa kredīts, lai varētu apmierināt visas savas vēlmes? Un kā pēc tam tikt galā ar ikmēneša maksājumiem, kas pievienosies rēķinu sarakstam?

Nebūt viss nav tik traki – ir taču iespējams arī nedaudz ietaupīt uz dažādiem ikdienas pirkumiem, vienlaicīgi neliedzot sev izklaides iespējas un patīkamos sevis palutināšanas mirkļus. Un patiesībā tas nemaz nav tik grūti – vien nepieciešams nedaudz pievērst uzmanību tam, kā ikdienā tērējam naudu, saprotot, ka, visticamāk, ir lietas, pirkumi un ieradumi, kurus mainot, patiešām iespējams ietaupīt ļoti daudz.

Mēdz teikt, ka atmetot smēķēšanu gada laikā var ietaupīt ļoti daudz naudas. Visticamāk – ja katru reizi, kad vēlēsimies nopirkt cigarešu paciņu, šo summu nevis iztērēsim, bet gan ieliksim cūciņā, tad arī pēc gada varēsim saskaitīt, ka radušies ievērojami iekrājumi.

Tomēr, ja vienkārši atteiksimies no pirkuma, šo naudu iztērējot citādi, ietaupījumus kā tādus neizjutīsim.

Lai varētu atļauties izklaidi, pārāk netraumējot maciņa saturu, vispirms sākam ar to, ka izvērtējam – cik dārgas izklaides mums nepieciešamas. Iesākumā varam palūkoties uz to, ka mūsdienās tiek piedāvāts gana daudz bezmaksas pasākumu, koncertu, svētku programmu un pasākumu, kur maksa par šo pasākumu apmeklēšanu nebūt nav nepieciešama. Iespējams – ar to daļēji pietiek, lai mūsu izklaides apetīte būtu apmierināta.

Ja nu tomēr ne un mūsu iecienītākās izklaides izmaksā vairāk (ceļošana, slēpošana, ūdensslēpes un citas izklaides, par kurām būs gan jāmaksā), varam pievērts uzmanību jau minētajiem ikdienas pirkumiem un ieradumiem, kurus pamainot, sanāks arī ietaupīt mūsu iecienītajām izklaidēm.

Piemēram, ja ikdienā kafiju pērkam pa ceļam uz darbu (kafejnīcā, kioskā vai benzīntankā – kopā ar kādu bulciņu vēl), padomājam, vai tas mums ir nepieciešams un cik mēneša laikā izmaksā. Iespējams, iegādājoties labu termokrūzi, ikdienā izdosies ietaupīt daudz vairāk, nekā sākumā varētu šķist no tāda sīka pirkuma, kā kafija.

Otrais – dodoties uz veikalu, skatāmies, ko liekam groziņā. Ja esam no tiem cilvēkiem, kas liek groziņā to, ko pirmo ierauga plauktā (vajag pienu – tātad to, kas tuvāk rokas stiepienam), padomājam divreiz. Pārlaižam skatienu plauktam – aizstājējpreču un līdzko preču mūsdienās ir daudz.

Un, ja iespējams, varam taču izvēlēties kaut ko, kas maksā lētāk, bet garšo tāpat, nevis izvēlēties to, kas ir dārgāks, tā krietni vien lielāku padarot iztērēto budžetu.

Trešais – vairāk staigājam vai braucam ar velo. Pārvietošanās mūsdienās ir diezgan dārgs prieks – ja ikdienā braucam ar sabiedrisko transportu vai personīgo auto, tas maksā gana daudz.

Iespējams, apsveram variantu vismaz vasaras siltajā laikā braukt uz darbu ar velosipēdu vai vispār iet kājām, ja darbs no mājām nav pārāk tālu. Tā tiksim gan pie nepieciešamām fiziskajām aktivitātēm un arī ietaupījuma ikmēneša budžetā.